Ja par Gruziju leģenda vēsta, ka gruzīni nogulējuši dienu, kad Dievs cilvēkiem dalīja zemes, tāpēc dabūjuši zemi, ko Dievs sākotnēji bija plānojis sev… tad rodas jautājums – kam bija paredzēta Slovēnija? 

Šī vieta izskatās pēc Dieva rūpīgi izkārtotas pārgājienu paradīzes – tādas, kur kalni, ūdenskritumi, upes, ezeri, alas un jūras piekraste nav izkaisīti pa kontinentu, bet saspiesti vienā nelielā un pārsteidzoši pieejamā valstī. No kalnu pārgājiena Julijas Alpos līdz pastaigai gar smaragdzaļo Socas upi – šeit dienas laikā vari izbaudīt vairāk nekā citviet nedēļā.

Slovēņi ir tikuši pie visas Eiropas skaistuma esences – ar Triglava nacionālo parku, Bohinas un Bledas ezeriem, pazemes kanjoniem un klinšu aizām, kas šķiet kā no pasakas. Turklāt šīs ainavas nav tikai ainavas – tās ir dzīvas, staigājamas, izpētāmas, pateicoties lieliski uzturētām un daudzveidīgām pārgājienu takām.

Un tad vēl ciemati – mazi, sakopti, ar Habsburgu laika arhitektūru un kultūru, ko kari ir žēlojuši. Šeit daba savijas ar vēsturi, klusumu un siltu, patiesu viesmīlību. Tā nav tikai valsts, kur atbraukt – tā ir vieta, kur ieiet dabā un atgriezties pie sevis.